Ziemassvētki nav tikai eglīte un dāvanas. Tie ir arī laiks, kad visa māja smaržo pēc pīrāgiem, skābētiem kāpostiem un svaigi ceptas maizes. Un tad rodas mūžīgais jautājums – cik ēdieniem jābūt Ziemassvētku galdā? Vai pietiek ar deviņiem, vai tomēr jāklāj visi divpadsmit, lai nākamais gads būtu bagāts?
Atbilde nav vienkārša, jo ēdieni Ziemassvētku galds katrā mājā nozīmē ko citu – vieniem tā ir svēta tradīcija, citiem – sirsnīga kopā būšana bez noteikta skaita. Tomēr tradīcijas stāsta daudz vairāk, nekā varētu šķist.
Senās paražas un simboliskie skaitļi
Latviešu tautas ticējumos Ziemassvētku galds bija ne tikai maltīte, bet rituāls, kas simbolizēja pārpilnību un pateicību. Vecajās paražās teikts, ka galdā jābūt deviņiem vai divpadsmit ēdieniem, jo šie skaitļi iemieso pilnību.
Deviņi ēdieni simbolizē spēku un laimi nākamajā gadā, savukārt divpadsmit ēdieni apzīmē gada mēnešus – lai katrā no tiem netrūktu labklājības. Tāpēc jautājums cik ēdieniem jābūt uz Ziemassvētku galda bieži tiek atbildēts ar – “ne mazāk par deviņiem un ne vairāk par divpadsmit,” jo pārāk liels skaits tiek uzskatīts par izšķērdību, nevis svētību.
Klasiskie ēdieni Ziemassvētku galdā
Tradicionālais ēdieni Ziemassvētku galds bija sātīgs un simbolisks. Katram produktam bija sava nozīme:
- Pelēkie zirņi ar speķi – turība un ilgs mūžs;
- Pīrāgi – mājas siltums un viesmīlība;
- Skābēti kāposti – veselība un spēks;
- Cepta cūkas galva vai šņukurs – labklājība;
- Maize un medus – pārpilnība un saldums dzīvē;
- Zivis – mierīga, plūstoša dzīve;
- Dzērvenes, cidonijas vai āboli – bagātība un mīlestība.
Katra saimniece gan izvēlējās savu kārtību un ēdienu skaitu, bet galvenais princips palika nemainīgs – galds nedrīkst būt tukšs.
Deviņi vai divpadsmit – kurš skaitlis īstais?
Vecmāmiņas bieži saka: “Ja gribi, lai nākamgad viss izdodas – klāj deviņus ēdienus.” Bet citās mājās stingri turas pie divpadsmit. Patiesībā abi skaitļi ir pareizi, jo cik ēdieniem jābūt Ziemassvētku galdā atkarīgs no tā, kuru tradīciju ģimene ievēro.
Deviņi saistās ar spēku un labklājību, savukārt divpadsmit – ar cikliskumu, pilnību un gada ritumu. Tāpēc, ja esi ceļā starp tradīcijām un modernu skatījumu, droši izvēlies skaitu, kas tev šķiet vispiemērotākais – galvenais ir doma, ne cipars.
Mūsdienu Ziemassvētku galds
Mūsdienās Ziemassvētku galds mainās. Aizvien biežāk tajā redzami arī veģetāri vai vieglāki ēdieni, piemēram, biezpiena sacepums ar dzērvenēm, ceptas dārzeņu bumbas, vai pupiņu salāti ar sinepju mērci. Galvenais – saglabāt svētku garšu un kopības sajūtu.
Lai arī jautājums, cik ēdieniem jābūt uz Ziemassvētku galda, paliek atvērts, vissvarīgākais ir tas, lai galdā būtu paša gatavoti ēdieni, kas nes siltumu un prieku.
Kā plānot Ziemassvētku galdu bez pārspīlējumiem?
- Izvēlies simboliskos ēdienus – zirņi, maize, medus, zivis.
- Skaiti pēc sirds, ne pēc tradīcijas – deviņi vai divpadsmit, galvenais, lai galds būtu bagāts sajūtās, ne tikai šķīvjos.
- Iekļauj katram pa mazumiņam – pārpalikumi nav laimes zīme.
- Neaizmirsti saldumu – medus kūka vai pīrāgi vienmēr pabeidz svētku garšu.
Tātad – cik ēdieniem jābūt Ziemassvētku galdā? Atbilde ir vienkārša: tik, cik nepieciešams, lai galds būtu pilns ar pateicību un siltumu. Dažiem tie būs deviņi, citiem divpadsmit, bet svarīgākais ir kopā būšana, ne skaitīšana.
Ziemassvētku galds nav sacensība par daudzumu, bet simbols – cik bagāta bijusi sirds un rokas, kas gatavojušas. Un tas ir īstais svētku brīnums.